"Apkārt Lubānam" (velo, auto)

Lubāna mitrāja informācijas centrs

Centrs darbojas kopš 2007. gada, šeit var uzzināt informāciju par Lubāna ezeru un tam apkārt pieguļošajiem tūrisma objektiem, iegūt informāciju par migrējošām un ligzdojošajām putnu sugām Lubāna mitrājā. Apkārtnē ir estētiski izveidots pastaigu aplis, kurā ir informatīvi stendi par dabas vērtībām. Tāpat ir iespēja bezmaksas paņemt binokli, lai brauciena laikā vērotu putnus. Šeit ir pieejams gids, kurš vada ekskursijas apkārt Lubāna ezeram. Centrā tiek izīrētas 4 kanoe laivas un makšķernieku laiva. Pieejami bezmaksas lietošanā pie Lubāna mitrāja informācijas centra Lubāna ezerā 8 SUP dēļi. Te ir arī labiekārtotas telšu vietas un naktsmītne ar koplietošanas telpām.

Aiviekstes izteka  

Blakus Lubāna mitrāja informācijas centram sākas Aiviekste — tā ir vienīgā Lubāna izteka. Tā ir 114 km gara ainaviskiem krastiem ieskauta upe. Pavasaros, kad ūdens pieplūst divas līdz četras reizes vairāk, nekā upe spēj aizvadīt, tā pārplūst apkārtējās teritorijas un var vērot sireālus skatus – pārplūdušus purvus, klānu pļavas, labību laukus un apkārtējās teritorijas, tad ir iespēja doties unikālos laivu braucienos pa teritorijām, kur parasti nevar piekļūt. Tieši šī iemesla dēļ upe un Lubāna ezers tika pārveidots. Astoņdesmito gadu sākumā upes iztekā uzbūvēja hidromezglu ar slūžām, un kopš tā laika ezera līmeni regulē cilvēks. Laivotājiem Aiviekste ir mierīga un izbraucama visu sezonu.

Zvidzienas polderu sūkņu stacija 

Pirmā sūkņu stacija tika izveidota pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, ar mērķi paaugstināt lauku ražību. Esošais Zvidzes kanāls, kurš ūdeņus novadīja Meirānu kanālā, nespēja novadīt laicīgi ūdeņus. Zvidzienas kanāla augšgala poldera baseins ir 4143 ha. Šobrīdējā sūkņu stacija celta 2017.gadā, kurā atrodas 4 kapsulsūkņi. Viena sūkņa ražība ir 1,2 m³ sekundē. Ūdens pārsūknēšana notiek zem vaļņa pa horizontālu cauruli, kuru noslēdz ezera pusē pretvārsts. Sūkņi darbojas automātiskā režīmā pēc noteiktiem ekspluatācijas ūdens līmeņiem krājbaseinā.

Zvidzes kanāla putnu tornis

Ceļš iet tieši pa Zvidzes dambi, kas atrodas ziemeļrietumu un rietumu pusē. Putnu vērošanas tornis atrodas pie paša kanāla un paceļas tieši virs niedrājiem. Lubāna apkārtnē reģistrētas 227 putnu sugas — piecdesmit vienai no tām ir vieta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Putnu tornis, tāpat kā viss Lubāna ezers atrodas Lubāna mitrāja teritorijā, kas ir 516 kvadrātkilometru liels dabas komplekss, kas plešas līdzenumā ap ezeru. Tā ir viena no nozīmīgākajām putnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas vietām Eiropā. 2002. gadā mitrāju iekļāva Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā, tas ir iekļauts Eiropas Savienībā izveidotajā "NATURA 2000" teritoriju tīklā un atzīts par starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas BirdLife International putniem nozīmīgu vietu. 

Meirānu kanāls un Kalnagala slūžas

Ainavā redzami trīs kanāli Meirānu, Īdeņas un Zvidzes kanāls. Tas ir viens no Lubāna hidrotehniskās sistēmas centrālajiem mezgliem. Meirānu kanāls aizvada uz Aiviekstes, Teicijas, Malmutas, Lisiņas un citu upju ūdeņus, liedzot tiem ieplūst ezerā.

Kalnagala slūžas uzstādītas 1965.gadā. Tās ļauj regulēt ūdens līmeni ezerā un neļaut tam pārplūst apkārtējās teritorijās. 

Lubāna D dambja tornis 

Putnu vērošanas tornis atrodas dienvidu dambja malā ezera krastā netālu no Vecmalmutas ietekas Īdeņas kanālā. No torņa paveras tipiskās Lubāna ainavas – niedrājs, ezers, klānu pļavas, mežs un tālumā purvs, kuru aizsedz meža masīvs. Te ir liela putnu bagātība, kura piepilda ainavu ar savām dziesmām.

Īdeņas kanāls 

Maršruta dienvidrietumu posmā ceļš iet pa dambi starp kanālu un klāniem. Lubāns ir lielākais iedambētais ezers Eiropā. Šeit var redzēt cilvēka pārveidoto ainavu un saglabājot dabas šarmu. Šodien ezers pie normāla ūdens līmeņa aizņem 82 km². Ezera dziļākā vieta ir 2,5 m, bet vidējais ūdens līmenis ir 1,6 m. Ezerā ir sastopamas 16 sugu zivis, tāpēc ezeru ir iecienījuši arī makšķernieki.

Akmens laikmeta apmetne Zvejsola 

Apmetne akmens laikmetā atradusies uz salas, kas 1,5 – 2 m pacēlās virs  ezera līmeņa. Tās platība tiek lēsta ap 13 800 m².  Apmetne tika atklāta nejauši, kad 1962.gadā kurmja rakuma pacēlumā vietējie makšķernieki atrada ķemmes–bedrīšu keramikas poda lausku. Apmetni pētīja 1963., 1964., 1968. un 1969. gadā I. Lozes vadībā. Šobrīd tas ir arheoloģiskais piemineklis, kurš nav īpaši apzīmēts un nav īpaši atšķirams no apkārtējās vides.

Cilvēki šajā krastā dzīvo ļoti sen: pirmās apmetnes pie Lubāna parādījās pirms desmit tūkstoš pieciem simtiem gadu, un arheologi tās atraduši Zvidzē, Ičā, Kvāpānos, Aborā un vēl vairākās vietās ap ezeru. Lubāna ezera apkārtnē ir atklātas 27 akmens laikmeta apmetnes.

Teirumnīku purva taka

Ja no marķētā maršruta Nr. 33 nedaudz novirzās, tad ir iespēja apmeklēt Teirumnīku purva taku. Tā ir 800 m gara purva taka no koka laipām, kura atrodas ainaviskā vietā starp mežu un purvu. Šis ir vienīgais posms, kur velosipēds jāatstāj malā un jāiet kājām. Taka ved pāri augstajam purvam. Gar takas malām aug Latvijas rododendrs – vaivariņš, pavasaros zied spilves, rudeņos sfagni ir noklāti ar sarkanām dzērvenēm. Vērīgākajiem izdodās pamanīt arī vienīgo kukaiņēdājaugu Latvijā – raseni. Takas vidū ir Teirumnīku beznoteces purva ezers, kurā peldās tikai drosmīgākie, jo ezera dibenu vēl nevienam sasniegt nav izdevies. Pēc peldes āda gan kļūst samtaina un maiga kā no SPA salona. Beidzoties koka laipām, meža ceļš atvedīs atpakaļ pie atstātā velosipēda un varēs doties tālāk. Ja izvēlas braukt maršrutu caur meža ceļu var pamanīt skaistās silpurenes, kuras bagātīgi pavasarī zied Teirumnīka mežā.

Īdeņas pilskalns

Neliels paugurs ar stāvu ziemeļrietumu nogāzi pret ezeru — no augšas paveras skats uz Lubānu un klāniem, un šis ir viens no retajiem punktiem visā maršrutā, kur zeme pacēlusies virs līdzenuma. Pilskalns ierīkots Īdeņas paugura nogāzē, zemes izvirzījumā starp divām nelielām gravām. Tas ilgi ir arts, tāpēc sākotnējā forma vairs nav skaidri nolasāma. Senos laikos no Īdeņas pilskalna skaidrā laikā varēja saskatīt Bikovas, Bēržu un Barkavas baznīcas. Pāri ezeram uz Elkšņukrogu stiepās ozolkoka laipu tilts.

Teikas stāsta, ka pilskalnā apglabāta zelta nauda, ko kara laikos sanesuši zaldāti.

Īdeņa – vienīgais iekšzemes zvejniekciems Latvijā

Lubāns ir pietiekami liels, lai te varētu zvejot rūpnieciski, un ciema dzīve gadu desmitiem griezusies ap ezeru un tā lomu — līdakām, līņiem, plaužiem, zandartiem. Ciemā dzīvo vairs tikai ap 50 iedzīvotājiem.

Lauku mājā «Zvejnieki» saimniece piedāvā Lubāna ezera zivju zupu, svaigas zivis un stāstījumu par apkārtnes vēsturi. Ierasties te var tikai pēc iepriekšēja pieteikuma.

Rēzeknes upe 

Maršruta austrumu malā ceļš pietuvojas vietai, kur ezerā ieplūst Rēzeknes upe. Tā iztek no Rāznas ezera un pēc simt sešpadsmit kilometriem beidzas Lubānā.

Upe ir zivīm bagāta: līdakas, zandarti, raudas, ālanti, plauži, zuši un karpas. 

Pēc pagrieziena tālāk ir asfalta segums līdz pat Lubāna mitrāja informācijas centram.

Ūdens tūrisma centrs «Bāka»

Ezera austrumu krastā ir vieta, kur pēc gariem kilometriem var apstāties uz ilgāku brīdi un nesteidzīgi iedzert kafiju skatu tornī, lai lūkotos uz ezeru no augšas. Centram ir labiekārtota peldvieta, telšu un piknika vietas, laukumi tenisam un volejbolam, vietas kemperiem un naktsmītnes.

Lubāna peldvieta

Pēdējie kilometri pirms Lubāna mitrāja informācijas centra ved gar peldvietu ezera ziemeļaustrumu krastā. Vasarā te var nopeldētiesvai vienkārši atpūsties labiekārtotā teritorijā. 

Svarīgi zināt! Pārtikas veikals pieejams tikai Nagļos. Ceļmalās augošie latvāņi ir indīgi un rada ķīmisku apdegumu ar tiem saskaroties!