13. un 14. septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienas Cesvainē un Liezērē

Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek jau vairāk nekā 20 gadus, katru reizi pievēršoties kādai konkrētai kultūras mantojuma tēmai. Šogad tās notiks no 12. līdz 14. septembrim un būs veltītas kustamajam kultūras mantojumam.

Eiropas kultūras mantojuma dienas (turpmāk – EKMD) šogad veltītas kustamajam kultūras mantojumam. Izvirzītās tēmas mērķis ir atklāt kustamā kultūrvēsturiskā mantojuma dažādību, parādot gan valsts aizsardzībā esošos mākslas pieminekļus, gan arī tos, kas potenciāli iekļaujami aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Kā arī papildus aktualizēt kustamā kultūras mantojuma aizsardzības specifiku, aizsardzības problēmas un risinājumus.
EKMD objektu atklāšanas pasākums plānots 12. septembrī Rundāles pils muzejā, bet EKMD dalībnieku publiska apskate un pasākumi notiek 13. un 14. septembrī.

Madonas novadā pasākumi notiks 13. un 14. septembrī CESVAINĒ un LIEZĒRĒ.

Kā viens no īpaši izceltajiem objektiem izvēlēta Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas altārglezna, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis un cieši saistīta ar mākslinieka Jēkaba Bīnes (1895–1955) daiļradi. Bīne, būdams daudzpusīgs mākslinieks, ar saviem darbiem radījis nozīmīgu devumu Latvijas un Eiropas kultūras mantojumā. Viņa saistība ar Cesvaini – altārgleznas radīšana, draudzība ar vietējo sabiedrību un vēlākās radošās norises – spilgti parāda, cik cieši viņa daiļrade saplūst ar vietas kultūrvēsturi.

EKMD ietvaros 13. un 14. septembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 apmeklētājiem būs atvērta Cesvaines luterāņu baznīca, kur publiskai apskatei būs pieejams altārgleznu triptihs.
13. septembrī plkst. 13.00 Cesvaines pilī notiks izstādes “Jēkabs Bīne atgriežas Cesvainē” atvēršanas svētki. Izstāde veltīta izcilajam māksliniekam Jēkabam Bīnem – Cesvaines luterāņu baznīcas altārgleznas autoram. Atklāšanas pasākumā būs iespēja dzirdēt stāstu par Jēkabu Bīni, viņa radošo darbību, saistību ar Cesvaini un Augustu Saulieti. Pasākumu bagātinās muzikāls sniegums – dziesmas ar Augusta Saulieša vārdiem.
13. septembrī plkst. 16.00, Cesvaines luterāņu baznīcā uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris, sniedzot koncertu.

Mākslinieka Jēkaba Bīnes (1895-1955) daiļrade ir ļoti dažāda. Darbojies gan kā gleznotājs vairākos žanros, gan vitrāžists, gan ilustrators, tāpat zīmējis metus traukiem, audumiem, rotaslietām un mēbelēm, par to saņemot arī atzinību plašākā, Eiropas mērogā. Mākslinieka darbos ir aptvertas dažādas tēmas – gan sadzīve un darbs, gan ainavas, tāpat daudzi darbi ir ar mitoloģisku, folkloras ievirzi, to visu ne tikai attēlojot, bet arī uzliekot uz papīra teorētisku apcerējumu, pārskatu un recenziju veidā. Savas dzīves laikā strādājis arī kā pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, Kaucmindes mājturības skolā, kā arī Kuldīgas vidusskolā.

Studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, 1924.gadā, Jēkabs Bīne piekrīt Cesvaines baznīcas altārgleznas pasūtījumam, par to saņemot 500 latu atlīdzību. Altārgleznas “Kristus pie krusta” skices top kā akvarelis, pēc tam top pati glezna uz audekla un nonāk Cesvaines baznīcā. Tās liktenis cauri gadiem ir interesants, jo 1964.gadā, kad draudzei baznīca ir jāpamet, tā kopā ar 2 E.Volfeiļa darinātajām sānu gleznām un citiem baznīcas priekšmetiem nonāk glabāšanā pie draudzes sekretāres un mācītāja palīdzes M.Īvānes Kraukļos, no 1970.gadiem tās tika nodotas glabāšanai Madonas muzejā, bet 1980.gadu beigās atgriezās Cesvainē, tika restaurētas un atkal nonāca savā vietā – baznīcas altārī. Tur tās atrodas arī šobrīd.

Vēlāk, 1931.gadā, pēc grāmatizdevēja Jāņa Rozes pasūtījuma, top arī Jēkaba Bīnes darbi, kas saistīti ar no Grašiem nākušo rakstnieku Augustu Saulieti –  “Saulieša ģīmetne” un “Saulietis darbistabā”, kuri šobrīd atrodas Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā. Uzturēdamies Cesvainē, mākslinieks ir sadraudzējies ar mācītāja Alberta Vītola ģimeni, ir tapis A.Vītolam veltīts ex-libris, Cesvaines pils krājumā ir fotogrāfija no Vītolu ģimenes arhīva, kurā ir  redzamas Bīnes un Vītolu ģimenes zaļumos ap 1929.gadu.

Būtisku lomu Bīnes uzskatu veidošanās procesā un daiļradē 1920.-1930.gados ieņēma pievēršanās latviešu nacionālai reliģiskai kustībai dievturībai. Jēkabs Bīne laika gaitā ar šīm idejām satuvinājās, līdz ar to mainījās mākslinieka pasaules uzskati, intereses un ētisko vērtību mērs. 1931. gadā tapis viens no Bīnes nozīmīgākajiem un simboliskākajiem darbiem “Dievs, Māra, Laima” (šobrīd LNMM kolekcijā), kas radīts kā Dievturu altārglezna.  Šajā periodā Bīne aktīvi darbojās arī grafikā un lietišķajā mākslā, kā arī pievērsās pedagoģiskajai darbībai.

2022.gadā Cesvaines pils krājumā nonāca 8 Jēkaba Bīnes gleznas, tomēr dažas no tām visdrīzāk ir izmantotas kā meti turpmākiem darbiem, kas vēlāk ir atrodami kolekcijās un muzejos, kā, piemēram, gleznai “Senatne”, “Tēlnieka Jansona darbnīcā”.

Liezēres kapu jaunajā un vecajā kapličā 14. septembrī plkst. 10.00 – 15.00 EKMD ietvaros būs apskatāma Liezēres kapu metāla kroņu kolekcija.
Plkst. 10.00 notiks svinīgs pasākums.

Līdz šim par lielāko metāla kroņu krājumu Latvijā tika uzskatīta Jaunraunas kapličas metāla kroņu kolekcija (53 vienības), kas atklāta un ar VKKF atbalstu pētīta pirms vairākiem gadiem – 2019. un 2020. gadā. Liezēres kroņu mantojums ar 104 vienībām ir apmēram divreiz lielāks, un domājams, ka tas ir arī lielākais visā Baltijā. Tradīcija bija Latvijā plaši izplatīta 20. gadsimta pirmajā pusē un strauji izbeigusies, sākoties Otrajam pasaules karam.

Plašāku informāciju par EKMD pasākumiem un objektiem var atrast https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/pieejama-eiropas-kulturas-mantojuma-dienu-2025-programma 

Informāciju sagatavoja:
Cesvaines pils vēsturniece Rita Medne;
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vecākā speciāliste Zane Gierta.