17. maijā Ūsiņdienas tradīcijas Cesvaines staļļu pagalmā

Muzeju nakts ietvaros Cesvaines pils staļļu pagalmā iespēja papildināt savas zināšanas par latviešu tautas tradīcijām un piedzīvot Ūsiņdienu.

17. maija vakarā no plkst. 19.00 gaidīsim ciemos Cesvaines pilsmuižas staļļu pagalmā, mūsdienās – tūrisma centra pagalmā, svinēt ŪSIŅUS!

Ar dziesmām, gavilēm, rotaļām, tradīcijām iepazīstinās tautas nama “Kalnagravas” folkloras kopa “Libe”, ciemos aicināti arī vietējie “Krauklēnieši” un droši var pievienoties ikviens tradīciju cienītājs. Arī viesis, protams, jo, kā jau MUZEJU NAKTĪ, rosība Cesvainē notiks.

Ūsiņam kā zirgu un bišu aizgādnim piestāvēs:
- zirgi un izjādes ar zirgiem, ko pie Cesvaines pils nodrošinās JSK “Pakavs” (par maksu),
- bišu produkcija un bitenieks Andrejs Briedis no Z/S “Priežukalns” Teiču purva malā ar pastāstiem iz bišu dzīves.

Par “gaiļa zupu” parūpējusies būs godu saimniece Anita no brīvdienu mājas “Pie sievasmātes”.

Pēc malka alus varēs aizstaigāt līdz Cesvaines Alus darītavai, bet pēc sātīgāka ēdiena – līdz krodziņam “Kuilis”.

Cesvaines kultūras nama Rokdarbu studijas un Mākslas studijas vadībā varēs darboties radoši – kaut ko pašūt, sapīt vai uzzīmēt.

Siltumam un naksnīgākai pieguļas noskaņai kursim ugunskuru.

Nāc, Ūsiņ, nāc, Ūsiņ,
Sen mēs tevi gaidījām.
Zirgi gaida zaļas zāles,
Puiši jauku dziedāšanu.

Kas ir Ūsiņi?

Ūsiņi ir jauna saimnieciskā gada sākums. Ar Ūsiņa dienu sākas vasara. Viņš atnesot laukiem zaļu zāli un kokiem zaļas lapas, tādēļ uz Ūsiņiem pirmo reizi laida ganos lopus un rumulējās, puiši dzina zirgus pieguļā un sākās lauku aršana.

Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Ūsiņam, kā ikvienai latviešu mitoloģijas dievībai, ir sava rakstu zīme, kas ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem. Šī zīme visbiežāk ir sastopama cimdu rakstos. Pastāvēja ticējums, ka šādi cimdi dod valkātājam veiksmi ceļā, un šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem. Ūsiņa zīme tiek uzskatīta par dzīvības zīmi un ļoti spēcīgu aizsardzības zīmi. Šī iemesla dēļ tā tikusi vilkta gan uz šūpuļiem, gan sliekšņiem, gan ieadīta dūraiņos.

Ūsiņdienas tradīcija, lai arī ne senākajā tās izpratnē, bet joprojām nes dabā spēku un pilnbriedu.