Tāpat kā pārējās zinātņu vēstures nozares, arī medicīnas vēstures galvenais izpētes lauks pamatā veltīts atklājumiem, izmaiņām zinātniskajās idejās, izmeklējumiem un argumentācijai. Reti kad vērā tiek ņemti personiskas dabas jautājumi, izmaiņas zinātnieku vai ārstu privātajā dzīvē. Kuru interesē, vai Viljams Hārvijs (William Harvey) bija laimīgi precējies, kad atklāja asins cirkulāciju 1629. gadā, vai arī kāds bija Pastēra (Pasteur) garīgais stāvoklis, kad viņš publicēja savu pirmo rakstu par bakterioloģiju 1865. gadā?
Lai nu kā, bet Ignācijs Semelveiss (Ignaz Semmelweis), kurš 1847. gadā atklāja dzemdību drudža cēloni un ieviesa pret to drošu profilaksi, ir plaši aprakstīta persona medicīnas vēsturē, kopš viņš 1865. gadā nomira vājprātīgo patversmē. Kāpēc tā? Kāpēc cilvēkus tik ļoti interesē kādreizējā ārsta traģiskā dzīve? Kas mūs tik ļoti aizkustina, kad mēs uzzinām par tā cilvēka likteni, kurš tik enerģiski iestājās par jauniem risinājumiem un kuram, neskatoties uz viņa labākajiem nodomiem un iespaidīgajiem rezultātiem, neizdevās pārliecināt savas paaudzes mediķu kopienu?
Šī izstāde piedāvā ieskatu Semelveisa atklājumos un ļauj izprast, kāpēc tie bija tik svarīgi un kā viņš kļuva pazīstams kā “māšu glābēja” ikona.
Tautas namā “Kalnagravas” izstāde būs apskatāma līdz 18. novembrim.
Būsiet visi mīļi gaidīti!