Iepazīsim – Nesaules kalns!

ziņa publicēta 17.09.2020
Sestais Latvijas augstākais paugurs Nesaules kalns (284 m vjl) piedzīvojis dažādus laikus un notikumus.

Baronu laikos tur pleties aramzemes lauks, cara laiks atstājis  industriālas liecības ar ģeodēziskajiem mērījumiem, Latvijas laika 30-desmitajos gados  šeit bijis skatu tornis un populāra ceļotāju piesaistes vieta, 50-desmitajos gados ap kalnu izveidots dabas liegums, kas ļāvis sakuplot kuplām mežu audzēm.

Stāsts par Nesaules kalnu
Kā nokļūt: Cesvaines pagasta Kārzdabā (ceļš V840) ir norādes zīme, turpini braukt pa ceļu ap 3 km līdz nākošajai norādes zīmei. Šeit ceļa nomalē atstāj automašīnu un dodies pārgājienā ar kājām pa meža ceļu, kad būsi nogājis ap 600 m, kreisajā pusē mežmalā būs nākošā norāde. No šīs norādes jāturpina gājiens pret kalnu pa dabisku meža taku ap 500 m, līdz būsi nonācis Nesaules kalna virsotnē. 
Ko redzēsi: dabas liegumu ar senu mežu + Strūves ģeodēziskā loka punktu "Nessaule kalns" + dažādu laiku ģeodēziskās atzīmes + dabisku dabas taku. 

Nesaules kalns. Tā augstums ir 284,2 m vjl., tas ir 6 augstākais Latvijas paugurs. Tā varenumu pārspēj tikai Gaiziņkalns (311,94 m vjl), Sirdskalns, Lielais Liepukalns, Abrienas kalns un Dzierkaļu kalns.

Dabas liegums “Nesaules kalns” (61,5 ha) ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija “Natura 2000”. Dabas liegums  šeit izveidots 1957. gadā, tas plešas 61,5 ha platībā. Šeit sastopams Eiropas Savienībā īpaši aizsargājams biotops – veci vai dabiski boreāli meži (9010*). Veci dabiskie meži ar dažādu izmēru un vecuma kokiem un kritalām ir dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un bezmugurkaulniekiem (galvenokārt vabolēm), kā arī putniem – baltmugurdzenim Dendrocopus leucotus, melnajai dzilnai Dryocopus martius, trīspirkstu dzenim Picoides tridactylus u.c. Bioloģiskās daudzveidības ziņā šāda veida meži ir nozīmīgākā Latvijas mežu daļa. 

Vēstures akcenti par Nesaules kalnu: 
* 1929. gada 1. decembra avīzē “Madonas Vēstnesī” kāds lasītājs aprakstījis savu redzējumu par Nesaules kalna nākotni: “Jau agrāk aizrādīts “Madonas Vēstnesī”, ka Oļu un Kārzdabas pagastu robežās ietilpstošais Nesaules kalns apaudzis ar biezu mežu, kādēļ no kalna galotnes apkārtni apskatīt nav iespējams un šī vieta vairs nepievelk ekskursantus, kuri šeit bieži ieradās. Tā kā Nesaules kalns pieder pie Latvijas ievērojamākām vietām, tad derētu piegriezt tā apkopšanai vajadzīgo vērību, izcērtot vismaz daļu meža, kas aizsedz kalna virsotni, lai atvērtu skatu uz tālāku apkārtni. Tā meža departaments, kura pārziņā sastāv mežs, neatrod par vajadzīgu vai lietderīgu likvidēt kalnā mežu, tad varbūt attiecīgām iestādēm būtu vērts šo vietu izraudzīt sanatorijas ierīkošanai, jo uz laukiem šādu labierīcību trūkst. Nesaules kalns caur biezo mežu, liekas, aizsargāts no aukstiem vējiem un vasaras karstuma, un uz slimniekiem, varbūt, varētu darīt labu iespaidu. Galaniešu Pēteris.”

* 1935. gada 26. jūlija avīzē “Pēdējā Brīdī” publicēts raksts “Izbūvē skatu torni Nesaules kalnā”: “Madonā 25. jūlijā. Tuvākajās dienās beigs skata torņa būves darbus otrā Latvijas augstākā kalnā- Nesaules kalnā. Nesaules kalna augstums 285 m virs jūras līmeņa. Tornis būs tāds pats kā Gaiziņkalnā. Tas kalpos ne tikai zemkopības ministrijai zemes mērīšanas vajadzībām, bet arī tūrismam. Ar iekšlietu ministrijas tūrisma biroja līdzekļiem tornī iebūvē ļoti ērtas kāpnes. Torņa augstums - 31 metrs. No tā var labi pārredzēt Madonu, Lazdonu, Cesvaini un dzejnieka Poruka dzimteni - Druvienu un tās skaistos zilos silus.” 

Nesaules kalna virsotnē atrodas vēsturisks industriālā mantojuma objekts - Strūves ģeodēziskā loka punkts "Nesaule-kalns". Mērījumi no šī punkta tika veikti 1824. gada jūlijā, darbus vadīja pats Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve. Mērījumu apraksts darbā “Breitengradmessung in den Ostseeprovinzen Russlands in den Jahren 1821 bis 1831” vēsta, ka: “Nessaulekalns ir augstākais kalns Cesvaines (Seswegen) draudzē un pieder Oļu (Ohlenhof) muižai. Pie kalna, 4 verstu attālumā no Oļu muižas, atrodas neliela muižiņa (pusmuiža). Kalna virsma ir lauks (aramzeme). Signāls ir pirmā tipa, tikai ar atšķirību, ka piramīdas vietā atrodas 2,5 pēdas plats četrstūrains vainags, kas piestiprināts pie viziera statņiem. Signāls stāv zemes kaudzes vidū, kura paceļas apmēram 2 pēdas virs kalna augstākā punkta.”

2017. gadā SĢL punkts “Nesaules kalns” ir iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 9218, nosakot aizsardzības zonu 10 m rādiusā ap to.

2019. gada vasarā notika mežā ieaugušā punkta meklēšanas un atjaunošanas darbi: veikta vēsturiskās punkta vietas izpēte, no apauguma attīrīta dabiskā taka un virsotne, atjaunota Strūves ģeodēziskā punkta vēsturiskā vieta – tā iezīmēta ar nelielu granīta akmeni. Atjaunošanas darbos iesaistījās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Madonas novada fonds, LR Zemessardze, Cesvaines un Madonas novadu pašvaldības. 22. augustā notika svinīgs atjaunotā punkta atklāšanas pasākums, kura laikā granīta akmens centrā tika ieliets svins un iecirsts krusts, iezīmējot punkta centru.

Kalna virsotnē redzamas 5 dažādu laiku ģeodēziskās zīmes:

Vēsturiska liecība par Krievijas caristes militāro ģeodēzistu 1904. gadā  veiktajiem triangulācijas mērījumiem Nesaules kalnā (attēlā apaļais akmens) un astronomiski-ģeodēziskais novērojumu palīgpunkts, vēsturiska liecība (attēlā četrkanatainais betons). 



Valsts ģeodēziskā tīkla  globālās pozicionēšanas 1. klases punkta “Nesaule” norādītājstabs (attēlā garākais stabs) un betona norādītajstabs virs 1956. gadā ierīkotā triangulācijas punkta „Nesaule” (attēlā vecākais stabs).

2019. gadā rekonstruētais Strūves ģeodēziskā loka punkts „Nessaule-kalns”.

  

Strūves ģeodēziskais loks (SĢL) ir unikāla 19. gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma zemes izmēru un formas noteikšanai. To no 1816. līdz 1855. gadam īstenoja astronomijas zinātņu profesors Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un kara topogrāfs pulkvedis Karls Frīdrihs Tenners.

Strūves loks stiepjas aptuveni pa 26° meridiānu no Hammerfestas pie Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģijā  līdz  Izmailas  pilsētai  netālu  no Donavas  grīvas  pie  Melnās jūras, kopskaitā šķērsojot 10 valstu teritoriju: Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu. Loka kopējais  garums ir 2822  km. Uzmērītais meridiāna loks ietver 25º 20´ zemeslodes apkārtmēra.

Strūves ģeodēzisko loku veido 258 triangulācijas trijstūri. Tika ierīkoti 265 galvenie punkti, 60 palīgpunkti un 13 punktiem tika noteiktas koordinātas. Attālums starp punktiem ir 30 līdz 40 km. Loka uzmērīšanas  sākās  no Tartu  (Tērbatas) observatorijas. Mērījumu relatīvā precizitāte bija  ļoti augsta – tikai  4 mm kļūda uz vienu kilometru.

SĢL zinātniskais mērķis: precizēt Zemes saplakumu polu virzienā atbilstoši Ņūtona teorijai. Praktiskais mērķis: veikt mērījumus un iegūt datus, lai varētu veikt cariskās Krievijas un Zviedrijas Karalistes kartēšanu. Politiskais mērķis: triangulācija bija 19. gs. “lielā zinātne” – valsts dalība uzmērīšanā cēla politisko un militāro prestižu.

Strūves ģeodēzisko loka novērojumus vadīja divas izcilas sava laika personības:

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 – 1864) bija vācu izcelsmes astronoms, Tērbatas universitātes profesors, Tērbatas un Pulkovas observatoriju direktors. 1931. gadā iecelts par Krievijas impērijas padomnieku, kā arī dižciltīgo kārtā, kopš šī laika viņa uzvārds bija “fon Strūve”.

Karls Frīdrihs Tenners (1783 – 1859) bija vācu izcelsmes militārais ģeodēzists. No 1809. – 1811. gadam piedalās pirmo triangulācijas tīklu veidošanā Krievijas Impērijā, laikā no 1816. – 1822. gadam norīkots veikt Viļņas, Kurzemes, Grodņas un Minskas guberņu triangulāciju. 1832. gadā viņš iecelts par Sanktpēterburgas Zinātņu Akadēmijas goda locekli.

Latvija bija vienīgā valsts, kuras teritorijā uzmērījumus veica gan Strūve, gan Tenners. Strūve ierīkoja 11 punktus Latvijas Ziemeļu daļa no punkta Oppekaln līdz punktam Jacobstadt. Tenners ierīkoja 5 punktus Latvijas Dienvidu daļa no punkta Pilkaln līdz punktam Bristen. Divi no 16 Latvijas teritorijā esošajiem punktiem ir savietotie ģeodēziski-astronomiskie punkti – Jacobstadt un Bristen, tajos veikti novērojumi un noteiktas punktu koordinātas. Veiktie mērījumi bija vieni no pirmajiem trigonometriskie mērījumiem Latvijas teritorijā, uz to pamata tika sastādīta Vidzemes karte.

2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma un izcila sava  laika zinātnes, vēstures un tehnikas attīstības liecība. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopumā iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti. No Latvijas teritorijā esošajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti punkti, kas atrodas Jēkabpilī un Ziestukalnā.

Latvijā ir izveidota Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padome, kuru veido Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes un 11 pašvaldību pārstāvji, kuru teritorijās atrodas SĢL punkti.  

 

Ziņu sagatavoja: Sanita Soma, tel. 29130437

Paldies Madonas muzejam un Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai par palīdzību informācijas faktu apkopošanā!    
DSC00088.JPG DSC00086.JPG DSC00093.JPG DSC00094.JPG DSC00095.JPG
DSC00113.JPG DSC00117.JPG DSC00124.JPG   
Copyright © 2008-2020 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »