Pārgājiena maršruts “Gaiziņa pakāje - Abrienas kalns - Viešūrs”

ziņa publicēta 19.09.2020
7 km garš apļveida maršruts, iešana pa grantēta autoceļa nomali, maršruts nav marķēts. Visā maršruta garumā iešana pa paugurainu apvidu dabas parka “Gaiziņkalns” teritorijā. Ja pietiek spēka, maršrutu varat pagarināt par 1,5 km, ejot nevis pa Gaiziņa pakājes ceļu, bet kāpjot kalnā pa Gaiziņa taku, kas ved pāri visai kalna virsotnei.

Pārgājiena laikā attālināti no ceļa redzēsiet: Gaiziņkalna nogāzes, bijušo Smilteņu skolu, viesu māju “GaiziņStars”, Abrienas kalna apkārtni, Viešūra ezeru, Viešūra kalnu un sakoptos Kalna Dzīšļu īpašumus. 

Ieteikumi: Ejot pa ceļa nomali esi pamanāms - noderēs košas krāsas apģērbs vai košā drošības veste. 


Maršruta karte: ŠEIT (atver Maršruti + Gaiziņš-Abrienas kalns-Viešūra ezers).

Maršruta apraksts: 

Sākums. Pārgājienu var sākt atpūtas kompleksa "Gaiziņš" apkārtnē. Šeit ir kafejnīca, naktsmītne, ziemā slēpošanas inventāra nomas punkts. Adrese: Kalna Gaiziņi, Bērzaunes pag., Madonas nov., Lat, lon: 56.875722 25.962389   Tālākais ceļš sadalīts pa posmiem, kuri iezīmē krustojumus ar pagrieziena vietām.  

1 posms - 1,4 km.  Gājiens pāri Gaiziņkalnam pa marķētu taku. Taka sākas tieši aiz kafejnīcas ēkas, šeit ir trepes uz kalna virsotni. Kad uzkāpsiet virsotnē būs liela lapene un panorāmas skats pār Golgāta nogāzi. Tālāk, vadoties pēc takas norādēm, jāiet pāri visai kalna virsotnei, pa ceļam būs Rietumu nogāze un panorāmas skata vieta. Agstākais Gaizņkalna virsotnes punkts atrodas pie karoga un tornīša silueta. No šīs vietas, vadoties pēc takas marķējuma, jāiet lejā no kalna līdz nonāksiet kalna otrajā pusē esošajā pakājes stāvlaukumā. Lat, lon: 56.871501  25.963912 

2 posms - 0,45 km. No stāvlaukuma gājiens pa grantēto ceļu tā, lai esošā trīsstāvu māja paliek labajā pusē. Sekos mežaina teritorija, līdz būsiet krustojumā ar brūnu norādi Gaiziņkalns 0,4. Šeit jāgriežas pa labi. Lat, lon: 56.871248  25.970886 

3 posms - 1,7 km. Iešana pa galveno ceļu V881, posma vidusdaļā būs bijusī Smilteņu skola un viesu māja "Gaiziņstars". Kad nonāksiet krustojumā ar zilu zīmi Gaiziņkalns 2 un pelēku zīmi Abrienas, jāgriežas pa kreisi Lat, lon: 56.870416  25.996023 

4 posms - 2,2 km.  Iešana pa ceļu V883 līdz krustojumam ar ceļu V884. Apmēram pusceļā būs koptās Abrienu mājas, posma noslēgumā pavērsies plašs skats uz apkārtni, krustojumā jāgriežas pa kreisi, Lat, lon: 56.884785  25.976347 

5 posms - 1,5 km. Iešana pa ainavisku ceļu, no kura redzēsiet Viešūra ezeru, Viešūra kalnu un koptos Klana dzīšļu īpašumus. Kad nonāksiet četru ceļu krustojumā Vestiena-Zelgauska/Liezēre - Gaiziņkalns, griežaties Gaiziņkalna virzienā, Lat, lon: 56.881353  25.954728 

6 posms - 0,8 km.  Noslēdzošais posms, atgriezšanās pie automašīnas.

‌‌Mazi stāstiņi par maršruta apkārtni
Gaiziņkalns
Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns. Kalna absolūtais augstums ir 311,94 m vjl,  relatīvais augstums 61,1 metrs. 2016. gadā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra veica Gaiziņkalna virsotnes  augstuma mērīšanu un konstatēja, ka tas atrodas 311,94 metrus virs jūras līmeņa. Iepriekš Gaiziņkalna augstums, atbilstoši vēl padomju laikos noteiktajai Baltijas augstuma sistēmai, bija 311,495 metri.

Gaiziņa vārds cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad ne vēlāk kā trešajā dienā, gaidāmi nokrišņi.

Gaiziņkalns ir privātīpašums. Kalna dienvidu puse pieder “Lejas Gaiziņu” saimniekiem, bet kalna lielākā daļa un ziemeļu puse - “Kalna Gaiziņu” saimniekam. Neviens no zemes īpašniekiem Gaiziņkalna tuvumā nedzīvo. 

Gaiziņkalnu var iepazīt, izstaigājot 2 km garo dabas taku. Tā ceļotājiem ļauj izjust kalnā kāpšanas prieku un baudīt tālas skatu panorāmas, kas paveras pār četrām kalna nogāzēm.  Taka savulaik tika izveidota pēc Madonas rajona padomes pasūtījuma, takas uzturēšanas darbus organizē Madonas novada pašvaldība. 

Gaiziņkalnā atrodas 1 no 16 Latvijas teritorijā esošajiem “Strūves ģeodēziskā loka” punktiem. Punktu sauca par "Gaissa kalns" un to uzmērīja 1824. gadā slavenā Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā. Strūves ģeodēziskais loks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pēc Strūves ģeodēziskā loka uzmērīšanas (nepilnus 200 gadus atpakaļ), Gaiziņkalna virsotnē esot uzcelts skatu tornis. Nākošais tornis, kuru vēl šobrīd atminas vecākā paaudze, tika celts pagājušā gadsimta 30. gados. Svinīga torņa atklāšana notikusi 1935. gada 7. jūlijā. Trigonometriskais koka tornis esot bijis 31 metru augsts.

  
Attēlā: V. Upīša fotogrāfija ar trigonometrisko torni no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma. 

1937. gadā Gaiziņkalna pakājē uzcēla nelielu kiosku, kur bija iespējams iegādāties vietējās skatu kartes, piemiņas lietas un atspirdzinājumus. Šeit tikuši piedāvāti arī fotogrāfa un tālskata nomas pakalpojumi.

1976. gadā Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija izdeva pavēli par jauna un moderna Gaiziņkalna skatu torņa projektēšanu un būvniecību. Torņa pasūtītāja funkcijas tika uzticētas Mežu pētīšanas stacijai „Kalsnava”, bet celtniecības darbi Rēzeknes vispārējam celtniecības trestam.

  
Attēlā: E. Kļaviņa fotogrāfija “Pamatu likšana tornim Gaiziņkalnā 1981. gada 4.augustā”.

Tolaik jaunais skatu tornis tika būvēts ar mērķi, lai tas kalpotu tūristu un mežu ugunsdzēsēju dienesta vajadzībām. Atbilstoši tehniskajam projektam, torni plānoja uzbūvēt 51 metra augstumā, savukārt, būvdarbi bija jābeidz piecu gadu laikā – līdz 1986. gadam. Torņa būvniecībā plānoja ieguldīt ap pus miljonu rubļu. Tornis tika būvēts no sarkanajiem māla ķieģeļiem un jauktās javas, ar mūrī iekļautām dzelzsbetona sijām un pārsedzēm. Uzkāpšanai tornī tika samontētas dzelzsbetona divlaidu kāpnes, ērtākai nokļūšanai uz augšējo skatu platformu, tika plānots iebūvēt liftu. Diemžēl būvmateriālu un būvdarbu zemās kvalitātes dēļ torņa celtniecība tika pārtraukta. Skatu torņa jaunbūve tika uzbūvēta līdz 40,43m augstumam un tā arī nekad netika pabeigta. Nepabeigtā būve Gaiziņa virsotnē atradās gandrīz 30 gadus. 2012. gada 14. decembrī pēc Madonas novada pašvaldības pasūtījuma, tika veikta avārijas stāvoklī esošā Gaiziņkalna torņa demontāža ar spridzināšanas metodi. Darbus veica LR zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons. 

Šobrīd Gaiziņš apmeklētājus priecē ar savām skatu panorāmas ainavām un lolo sapni par jauna skatu torņa pacelšanos virs kuplo koku galotnēm.
 
Attēlā: mākslinieka Jāņa Ruņģa zīmējums “Torņa celtniecība Gaiziņkalnā”. 

Smilteņu skola un Gaiziņstars. Viesu mājas “GaiziņStars” saimniece Larisa stāsta, ka: “Tagadējās viesu mājas “Gaiziņstars” vietā kādreiz bijusi vienstāvīga māja, kurā atradusies Viesienas nabagmāja, vēlāk mājai piebūvēts otrs stāvs, un šeit iekārtots skolas internāts. Blakus atradusies stalta skolas ēka (šobrīd nepadzīvotā 2stāvu māja Smilteņu skola). Tie bijuši cara laiki un pastāvējusi vajadzība pēc vietējo iedzīvotāju pārkrievošanas. Saglabājies nostāsts par kādu skolotāju, kurš saviem skolēniem vairāk par trijnieku nelicis, jo uzskatījis, ka skolēns mācību vielu var zināt tikai uz 3, skolmeistars uz 4 un vienīgi Dievs uz 5. Bijis arī laiks, kad skola saukusies Latvijas augstākā kalna vārdā - “Gaiziņkalna 7 gadīgā skola”. Skola šeit pastāvējusi līdz 1968. gadam, bijuši laiki, kad skolā mācījušies pat 200 audzēkņi”.

Abrienas kalns (287 m vjl.) ir Latvijas ceturtais augstākais paugurs, tā varenumu pārspēj tikai Gaiziņkalns, Sirdskalns un Lielais Liepukalns. Tas paslēpies meža masīvā starp “GaiziņStaru” un “Abrienu” mājām. “Abrienās” savulaik esot bijusi skolotāju māja, un skolmeistari uz Smilteņu skolu gājuši pa taku pār Abrienas kalnu.

Viešūrs. Ezers ar vairākiem nosaukumiem, mūsdienās to sauc par Viešūru vai Kaķīti, bet senākos izziņas avotos tiek minēts kā: Vēžu, Veišu, Ķelēnu, Tulderu vai Devēnas ezers.  Iespējams, ka daudziem no mums Viešūra ezera apkārtne palikusi atmiņā ar kādreizējās romantiskās “Ķirsona muižas” vai “Lido kalna” apmeklējumiem. Nu jau gandrīz gadu desmits, kā īpašnieks ir mainījies un apkārtnes ainavās iezīmējies glīts jaunā saimnieka rokraksts. Turpinājumā pāris citāti no Jāņa Krūmiņa grāmatas "Vidzemes augstienes ezers Viešūrs”: 

“Pie Devēnas pašā ezermalā bijis lielais Kaķa krogs. Šī kroga dzērāji arī ezeru sākuši saukt par Kaķa ezeru, un no tā radies vēlāk lietotais vārds Kaķītis”. 

“Ezera dibens ir ļoti nelīdzens. Tanī 40 kalni, no tiem 32 lielāki, kam katram savs nosaukums. Dibenā vēl 4 augstienes, 1 liels sēklis, 2 lieli dziļumu klajumi, 5 gravas un 5 avoti.”

“1905. gadā Vēveros dzīvojošais īrnieks Princītis, gribēdams padzīvot tiešā ezera tuvumā, Baltā kalna krastā, pašā ezermalā uzcēla telti, kurā nodzīvoja četrus vasaras mēnešus ar visu ģimeni – sievu un trim bērniem. No mājlopiem viņam bija tikai cūka, un arī to mitināja atsevišķā teltī turpat ezermalā”.

“1912. gadā zvejnieks Lukūsis ar vasaras tīklu izvilka 75 mārciņas smagu līdaku. Tīklā pērdamās, līdaka milzene sita gaisā lielas ūdens šļakatas – un līdz ar tām citas lielas un mazas zivis.”

“Dietālvos bija ērģeles, un vecais Zieberģis sestdienu vakaros tās spēlēja. Dzirdēt jau varēja gandrīz visapkārt ezeram, sevišķi – ja pieliecās tuvu ūdens virsmai”.


Lai skaista diena Gaiziņa pakalnos!
Autore: Sanita Soma, tel. 29130437.



IMG_20200406_123202.jpg IMG_20200406_123908.jpg IMG_20200406_121855.jpg   
Copyright © 2008-2020 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »